šīrīta domas:
Doma Nr1: Debesis izskatās ļoti draudīgas. netieši ienāk prātā salīdzinājumi ar jaunās derības bildītēm, kad pār grēcinieku galvām nāk Dieva dusmas.
Tā mākoņu pamatkrāsa patiesībā tāda skaisti zili violeta ir. Nez, man jau patika. Visi lieli nami uz Brīvības, barona, Čaka ielām tādi maziņi un nesvarīgi kļūst uz piebriedušo debesu fona

Doma Nr2: Pārsvarā vienmēr skumji kļūst, kad saktos uz cilvēkiem, pārsvarā sievietēm, kuras apgērbušas lepnus kažokus un jaunākās spicās skatlogu kurpes/zābakus, bet sejā tāds nogurums, pelēcība, rutīna. Nereti arī bezgaumīga un pārlieku spilgts make-up, ar netīriem zābakiem, tukšu skatienu, bet, galvenais, dāmīgs kažoks. Nez kāpēc, man liekas, ka ja nu reiz nepiederi kādai kārtai, tad necenties tur ielīst, tādējādi padarīdams par apsmieklu pats sevi. Ja nu tomēr ļoti gribās, tad dari to ar šiku un iznesību, neizliekoties par princesi, kad patesībā esi varde ar princeses šallīti.

Doma Nr3: gandrīz visi pretīmnācēji un cilvēki, kuros vēroju ir/izskatās vientuļī.

piektdien pazvanīja tēvs no Īrijas. Apjautājās, kā tad mīļajai meitiņai klājas. Nu neko. Ir ok. Interesējās, vai šogad normāli spēšu pabeigt 1 semestri Lu, jeb atkal pa gaisiem kaut ko kaut kā. Nu solījos, jau ka viss būs ok.
Vēl tēta pastāstīja, ka naudiņu man uz kontu pārskait;ijis, lai nopērkot sev kaut ko, ko gribās.
Un nopirku arī - grāmatas. vienā piegājienā iztērēju 15Ls. Par pārējo padomāšu vēlāk. Vienīgi žēl, ka tās labās grāmateles maksā ritkīgi dārgi, tāpeč iesākumam nopikru vien šo un to. Man gribētos peiminēt no tām visām 2as - Dailailamas autobigrāfiju, kas solās interesanta un Lilijas Zarinjas "Darkanā migla", kuru jau izlasīju. Nedomāju, ka "Sarkanā migla" ir daudz vērta no literatūras bagātibās un izkoptības viedokļa, bet kā liecinājums vēsturei un cilvēku pārdzīvojumam gan. Uzskatu, ka daudziem manas paaudzes jauniešiem, kuri praktiski vai neko neatceras par padomju laiku, par 40gadiem, čeku, būtu vērts izlasīt šo grāmatu. Vieglā, ātri lasāmā un saistošā valodā tiek pasniegts reālas latvietes, šobrīd dzīvojošas ārzemēs dzīvesstāsts par jaunības un studiju laikiem laika perodā no 1944. - 1956. gadam.
Valoda ir vienkārša, bet emocijas un pārdomas atstāj. Vismaz manī, jo es daudz ko nezināju.

A vot bļinpankūka!
Kompītis čakarējās, nolemju un man iesaka atjaunot visu no imidža.
Jau visu sagatvoju, datus nobackupoju, ghostu palaižu un... ATCEROS, ka laikam esmu izdzēsusi paņemto imidžu.
Nu ko, vai tad grūti visu no jauna installēt....