phoenix
28 November 2003 @ 05:38 pm
 
katru trešo sievieti sit pašas izvēlēts dzīves draugs"
Un ja tā padomā, es arī nespēju iedomāties, kā pāraudzināt vīriešus, kuri atļaujas palaist rokas pret cilvēku, kuri paši apgalvo, ka mīl. Un jūs?
 
 
phoenix
28 November 2003 @ 08:15 pm
 
skopums pāri visam.
pārmetumi nevietā.
vardarbīgi līdzekļi.
skriešana prom un sajūta kā putnam.
gaidu un sagaidīju: fakuci un ļaunumu acīs.
neskar, neskar, neskar.
šovakar būs filmas, šovakar un citus vakarus nesenā pagātnē es esmu brīva. No tās mokošās atkarības.
 
 
phoenix
28 November 2003 @ 08:23 pm
 
Un vakari paliek tumši. Un kailos melnos kokos iemesta vientuļa spuldzīšu virtene. Un acis nevar vienoties no kura redzespunkta šodien lūkoties pasaulē.
Patiesībā nerealitātes sajūta ir mājīga.
Švešu cilvēku dzīvēs iejaukties ir ļoti vienkārši, kaut vai pajautājot tiem uz ielas, cik ir pulkstenis, kaut vai nejauši uzgrūzoties, vai passaktoties acīs. Un viss, mēs esam iekļuvusī viņu dzīvē un būsim tik ilgi, kamēr vien saglabāsimies viņu atmiņā. Arī zemapziņā.