Un vakari paliek tumši. Un kailos melnos kokos iemesta vientuļa spuldzīšu virtene. Un acis nevar vienoties no kura redzespunkta šodien lūkoties pasaulē.
Patiesībā nerealitātes sajūta ir mājīga.
Švešu cilvēku dzīvēs iejaukties ir ļoti vienkārši, kaut vai pajautājot tiem uz ielas, cik ir pulkstenis, kaut vai nejauši uzgrūzoties, vai passaktoties acīs. Un viss, mēs esam iekļuvusī viņu dzīvē un būsim tik ilgi, kamēr vien saglabāsimies viņu atmiņā. Arī zemapziņā.