vakar jauki pavadiiju vakaru, ar narayana, susure un terrible_lie uzspēlējām biljardu, man pat izdevās izdarīt tādu muļķibu, kā baltās bumbiņas vietā izmantot strīpaino... es pilnīgā pārleicībā tēmējuun situ pa strīpaino, lai trāpītu pilnajai, domādama, ka strīpainā ir baltā... nezinu, kā kaut ko tādu var dabūt gatavu ...:D Jāizsaka pē, TAXIM (tur mēs bijām), ka nav iespējasm dabūt šokolādes kokteili, bet tas nu tā...:)))

savukārt šorīt pa ceļam uz darbu iegriezos veikalā, kā rezultātā ieguvu sev kaut ko un nopirku kaut ko savam mīļumam (viņam domātasi pirkums ir pat divreiz dārgāks kā mans...), un jā kāc domā, ka te ir kāds sakars ar apakšveļu, tad šis kāds kļūdās :)))

man ir labi.
koleega atnesa no bistro man kartupeljus ar strogonovu ar ārkārtīgi garšīgiem salātiņiem(kukurūza un pupinjas)
njam!
labu apetīti!

atkal nemaaku uztasiit sev vajadziigo selectu.
labojums, selectu maaku, bet kaut kaadu citu fignju nemakau, kaa rezultaataa man neatgriezh ieksh php prasiito mainiigaa veertiibu (bet ieksh db atgreizh)

oki, es tikai taa - publiski - pachiiksteeju...

atradu savu pēdējo raxtīto darbu, kas ir šāds:

Man ir skumji.
Nenoliegšu arī to,
Ka vientulība
Staigā drūmi pārsegusi
Galvu un aizvērusi acis –
Apziņa vairs nespēj
Uztvert negatīvās elsas,
Ko izdveš nosaluši bērni
Un kaisli sēcošas balsis,
Kur ar prostitūciju nodarbojas
Divpadsmitgadīgās...

Vientulība ir visam nosodošajam
Patvērums, kad sirdsapziņa
Aizcirtusi durvis un slēgusi
Spēju ielūkoties sev acīs.
Vientulība paņem aiz rokas
Kārtējo, kas nolēmis sev
Aizliegt elpot un kurš bez vārdiem
Kliedz. Kliedz akli, tumsā un bez jēgas.
Bet nemainās, nekustas ne par
Mata tiesu tā sāpe krūtīs –
Un kliedzošais izšķiras par labu
Būt mūžīgā vientulībā

Man ir skumji.
Jo es eju garām šīm sāpēm,
Paņemot drusciņu sev
Un drusciņu izsalkušiem suņiem,
Es veros debesīs un man sāk
Sāpēt acis no nekā neredzēšanas,
Bet es neatlaižos, es turpinu
Ticēt neeksistējošam sapnim,
Kuru kāds vai katru dienu
Pamanās brutāli nozaimot.

Vientulībai un manām skumjām
Ir tukšas acis, tās sen vairs
Nejūt alkatīgās, pēc īsta siltuma
Tvīkstošās sirdis, tās vienkārši
Turpina klīst, jo nevienā realitātē
Negūs piepildījumu, kuru var
Sniegt vienīgi pagātne, kas,
Kā zināms, neatgriežas...

Mirstiet suņi, cerības un naivuma sapņi.
Tā kā tā viss ir par velti.
Ir iestājies rudens.
Un mēs neesam akli,
Lai to neredzētu.

kur Rīgā vēl var spēlēt biljardu pa partijām, kur partija 50 sanji?

kafija tomeer ir garshiiga... (ja ir daudz cukurs)

sanāk lasīt citu juzeru postos, kaut ko par pavasara nākšanau, saules spīdēšanu/nespīdēšanu... nezinu neko no tā visa... man ir žalužijas priekšā un skats un pagalmu un tā kā darba laikā vairs neeju pīpēt, tad arī to skatu, ko var vērot pa normālu logu neredzu, līdz ar to dīvaina sajūta, ka e sneamz nezinu, kād slaiks aŗā pa dienu...