phoenix
27 January 2003 @ 02:09 pm
 
es meloju sev. tad es meloju, ka meloju sev. tad es saku patiesību, bet tad es atkal meloju, ka saku patiesību.kas ir true un kas nav - to nezinu pat vairs es.
ļoti smalka ir šī robeža starp realiem notikumiem un izjūtām un manis piedomātām niansēm. dažreiz var reālam notikumam, kurš nav realizēts, tikai pievienot pāris vārdus, izlaist pāris vārdus vai pamainīt darbības vārdu laikus un iznāk meli. meli uz patiesības bāzes
 
 
phoenix
27 January 2003 @ 02:19 pm
 
Vai kāds no jums māk izārstēt hronisku meli?
vienkārši pārstāt melot?
hmzz... meli jau ir kļuvuši par patiesību
es saārdu savas iespējas būt laimīgasi tikai tāpēc, ka izdaru kļūdas. tad man paliek bail, ka savrīgie cilvēki kaut ko nesapratīs un tad es samelojos tā, lai it kā viņiem viss būtu saprotams. bet pēc tam izrādās, ka emsu kļūdījusies.
ek. idiotiskie meli....
bet tu kļūdies, ja domā, ka es aiz ļauna prāta kaut ko daru. es tik tiešām esmu tik naiva un maziņa. mana pasaulīte griežas drusku savādāk kā tavējā. un es gribēama kā labāk visu izdaru vēl sliktāk. hmzz... a var palīdzēt. var nenogurstoši vnk nemanot bīdit mani pretī patiesībai. nevis par katru kļūdu un nepatisību nocirst visas iespējas.
kāpēc tieši pretējie un savāziņā visnesaderīgākie cilvēki pievelkas?
 
 
phoenix
27 January 2003 @ 06:06 pm
 
cilvēki ilgojas viens pēc otra. visādi mūīgie jāutājumi un jauniešu problēmas, mīlestība un sāpes. sevis meklēšana un šasutīšana.
nogurusi no tā esmu. bet pati ļoti aktīvi pa šo zaņķi peldu. jo parasti nepalūkojso apkārt un neredzu. kur atrodos, tikai jūtu, ka elpot paliek grūti.
nevajag visas šīs problēmas. nevajag melu, nevajag rīkoties pašai pret savu sirdsapziņu. Sirdsapziņa vēl nav principi. Nevajag darīt neko tādu, pēc kā realizācijas jau sākotnēji ir zināms, ka būs slikti - garīgi, varbūt arī fiziski. Kāpēc mēs daram pāri paši sev? varbūt nemīlam savu ķermeni, savu dzīvi, sevi? Neviens no apkārtējiem mūsu pasaulēs ielīst nevar, tikai tas, ko izkliedzam , ozbļaujam ir redzmas citiem, bet tad vēl ir jautājums vai ticēs... Melot un melot, ka tiek melots. kas tad sanāk sākumā?
Pārāk idiotiksi, pārāk pretīgi, pārāk apnicīgi un nogurdinoši. piedod, Tu - kam, es nodarīju tik daudz pāri ar meliem, kas ir bijuši manas pasaules patiesības interpretācijas. Piedod, Tu - kura pasaulie s vēl tikai sāpināšu ar savu eksistenci, savas pasaules interpretāciju tavējā...