Meli ir mana dzīve. Meli ir mans teātris un mana skatuve, jo nemelot nozīmē sarīties mēslus un nogrimt...

Linde fon Keizerlinka "Tavas asaras uz mana vaiga" (stāsti bērna dvēselei)
- un tad bērni sagulst uz grīdas krustu šķērsu, cits citam līdzās un pāri. nokrīt kā nopļauti. visi aizver acis un aiztur elpu. daži pavēruši mutes kā kliedzienā. divi sadevušies rokās. bērni nekustīgi guļ tā labu brīdi, un bērnudārzu pārņem dziļš klusums. un dīvains miers.
- es nevaru nomirt, es pat nezinu, kā to dara
- "es domāju, ka lieli cilvēki neraud", Soņa paskaidroja.
- taču viņš ziāja, ka no lodēm un granātām sievietes nevienu pasargāt nespēj. viņām pašām tās trāpa.
- tētis ir dzīvs. mamma ir dzīva. bērns ir dzīvs.

un arī tu biji ar mani...
dīvaini ir naktīs nespēt aizmigt
un atstājām visu aiz sevis...
lai arī tu būtu ar mani...
necīnījos, nevajadzēja.VAJADZĒJA?
Tu paspēji pateikt, Tu paspēji nomest, Tu paspēji. bet es Tev?
neizšķirts.
vientulībā spējam dzīvot?
vai Tu kādu mīli? Tu? kas lasa šo tekstu.
vientulība sadragā galvaskausus un spīdzina dvēseles. EJ NOST!!! es nelūdzu svešas rokas un svešus smaidus ~~~~~~~~ es peldu mūsu pārpratumos un sāpēs ~~~~~~~ straume iznes krastā, kur Tu jau esi sakūris mīlestibas ugunskuru, es sasildos un Tavas kustības ir seksuālas - man gribās, lai paņem mani rokās, kad es kožu un trakoju, piekļauj sev klāt un nomierini... lēnām, ar baudu, jutekliski, pārslīdot pāri manai ādai un noskupstot auss ļipiņu
-----------------------------------------------------------------------
nepaies ne nedēļa, kad es atkal savīšu savas rokas Tev aiz muguras

vēlreiz vēlreiz Tavās rokās būt sadegt sadegt bet nepazust man vairs nav Tev ko teikt bet lūdzu ļauj aizmirst Tevi vēlreiz vēlreiz tavās rokās būt sadegt sadegt bet nepazust
________________________________________________
Tu saproti? es gribu un negribu

ko lai nu dara sliktā meietiņa? nevar sesiju nolikt? un po! kas par to? tu esi tikai mans tēvs. viens no taviem spermetozoīdiem saplūda ar manas mātes olšūnu un radīja mani. tas Tev tagad dod tiesības man likt justies kā mēslam? go fuck!!!
kad jūs visi beidzot sapratīsiet, ka miris putns nelido, bet peld un grimst? izraut mani nespēj, aizliegt spēj, dirst ejiet! vienmēr pastāv iespēja atgriezties pirmsākumos.

-es negribu viena šovakar būt.
-es gribu būt nepareiza, amorāla, nemorāla, mēžonōga, satrakota
-es gribu izlādēt sevi,
-es gribu pārgulēt ar vēju un garāmgājēju, kura pieskāriens izraisa trīsas
-es gribu atgriezties mātes klēpī un iekost sev rokā
-es gribu kauties un sajust kā asinis tek pa manu seju
-es gribu ieiet transā un dauzīt kādu, līdz manās rokas sajūt nepretestību
PALĪDZIET KĀDS, bet nenāciet klāt

es būšu amorāla, ak dievs, man nevienam vairs naav jātaskaitās, ka es kaut kas esmu.
cilvēki mainās, pat ja viņi saka, ka joprojām ir vecās personības...

atradu uz galda (ne sava) ciagretes. Zagle? :DDDDD un pat ja,...?
neatmetīšu, nevajag, "kāds bij' Tavs vārds?", kliedz eņģelis bargs, un balts uz tā spārniem krīt sniegs

A-hĀ!!!
atradāt mani? izrakāt? es jau arī neslēpos, bet tikai negaidiet, ka es pielāgošos vajadzībām Gribēšu - lamāšos un teikšu rūgtus vārdus. Kam? Nu ne jau tev vai tev. neko no ši texta kas sekos šim un vispār, nedrīkst uztvert personīgi es vnk ļauju sev elpot un atbrīvojos no sārņiem

es braucu pie Tevis. es cigaretes, es pirkšu alkoholu, mēs sēdēsim, mēs elposim, varbūt skriesim, varbūt garīgi un fiziksi piekausim viens otru. es negribu domāt, neiesaku arī Tev. Mājas nav tālu. viss ir rokas stiepiena attālumā - gan inde, gan dzīv;ibas susla. kāpēc nedrīkst teikt vai darīt? tāpēc ka nav pierasts. pohuj dzersim, pīpēsim un tumsā ardīsim dvēseles. šonakt.