Acis ir lielas. Acis ir ezeri. Ezers ar melnu, bet dzidru ūdeni.
Vājprātīgie, neprātīgie, trakie. Nenormālie tie, kas zvēri. Nenormāle tie, kas netur sevi važās. Nenormālie tie, kas nekaunās, kam nav robežu, lai būtu zvēri. Nenormālie tie, kas savā zvērskumā kož un plosa, kas ielien savā alā un rūc uz sienām, pagriezuši muguru izejai. Nenormālie, kas klausa sev, ne morālei. Morāle nav standarts. Nenormālība ir atbrīvotība. Nenormāls un nelaimīgs, jo kaunās par to, jo negrib izlekt uz citu fona, bet nespēj iekļauties masā. Nenormāls un laimīgs, jo atmetis domas par saplūšanu ar citiem, jo pateicis savu vārdu un izbauda brīvi no žņaugiem.
Normāls, kas neskatās zem kājām, tikai uz deguna galu un tāpēc laimīgs. Normāls, kam izdevies izvairīties no nenormālības. Normāls, kas pasaka sev: nedomā. Normāls, jo visu sapratis un pieņēmis. Normāls, jo nav sapņotājs. Normāls, jo laimīgs. Nenormāls, jo laimīgs. Vienalga, kas tu esi, galvenais, ka apmierināts ar to laimi, ko izjūt. Kas ir laime? Miers, ilūzija, pašapmāns, rutīna, sāpes, mīlestība, ģimene, nauda. Katarm savs. Katram savs vājprāts. Katram sava stabilitāte. Katrs reiz ir piedzimis un slapinājis biksēs un katrs reiz nomirs. Kāpēc tik ļoti definēt to, kas pa vidu? lai nesajuktu?