Pērkons - 23. Marts 2011

Patiesi, katru reizi, kad mani kāds nosauc par mākslinieku, es lūru purngalos ar smīnu, balansējot starp apvainojumu un labpatiku.

I drank some boiling water because I wanted to whistle.

Pēdējās dienās man ir sanācis divas reizes izmantot maršruta mikroautobusus. Pieverot acis uz to, ka nekad nevari būt drošs, kur viņš brauks, bet viņš brauks visur citur, tikai ne pa tev pieņemtiem maršrutiem no punkta A uz punktu B, galamērķi sasniegs (kas parasti sakrīt ar tevis izvēlēto galapunktu), tak biļetes cena ir 40 santīmi.
Tajā pašā laikā, Rīgas satiksmes biļetes cena, maksājot pie vadītāja, ir 70 santīmi. Pat pērkot etalonu 20 braucieniem sanāk maksāt par pieciem santīmiem vairāk, respektīvi 0.45 LVL. Es izrēķināju, ja!

Ņemot vērā to, ka pirmajā reizē gandrīz nokavēju dāņu megakino par eksperimentu Grenlandē, jo mikriņa maršrutā no Purvciema uz Centru ietilpa Pļavnieku, Maskavas forštates, Kalna ielas un Ivana kapu apskate, bet finiša līnija bija ellē ratā pa kreisi aiz Satiksmes Ministrijas, un otrajā reizē, ikurāt vakar vakarā, virzienā Centrs - Purvciems ( Avotu iela, Pērnavas iela, Zemitānu tilts, Dzelzavas iela, turpinājums kļuva interesants, Vaidavas iela, Ieriķu iela, Stirnu iela, Dzelzavas iela), iekāpa jaunietis ar svaigi sildītu burgeri un frī kartupeļiem, kurus ņēmās ēst ar rokām un kečupu, vienalga nesaprotu Rīgas Satiksmes izcenojumu.

Jei bogu neko tādu neatceros. cloned_pt arī nē.

( Kaut kas tāds )

Es, protams, nezinu, kādos apstākļos tās radības tiek audzētas un ar ko barotas, bet šiten tie haizivs steiki, kas principā bez asakām, ir makten labi. Jā!

Vot. Ziniet, kas ir debīlākā lieta, strādājot ar dažādiem softiem, sistēmām un putekļu slotiņu?

Lūk, šobrīd montēju vienu video – nenostrādāja tāds kodeks, negāja šitas un tas, un tad, rūpīgi izejot cauri parametriem un saliekot pareizos ķekšus pareizajās vietās, un palaižot renderēt materiālu – viss aiziet, bet ne sūda neatceros ko, kur un kā sabakstīju. Tāds īss apgaismības brīdis.

Nē, protams, ka pēc stundas, divām, rīt vai pēc gada atkal salikšu vajadzīgos ķekšus, bet šitie īsie apgaismības brīži dzen stuporā. Ķipa – jā, izdomāju, atkodu, sataisīju, bet – babam, un pēc sekundes vairs neatceros ko.

Tas vot ir debīli.