"Kādām dīvainām kustībām, greizām un lauztām,
Kādām dīvainām drēbēm, kas zin no kā austām,
kādām dīvainām acīm - kā paegļu mežs
Gar mūsu vārtiem gāja cilvēks svešs.
Un tu man teici: "tas cilvēks tēlo.
Kāpēc viņš tā iet viens caur vakaru vēlo?"
Pie vārtiem viņš apstājās, sauca mūsu suni,
Kā kaulu tam pasvieda malduguni
Un prasīja: Kā jūsu krupi sauc?
Vai viņš izlien no paklētes, kad govis slauc?"
Un tu teici: "tas gājējs tēlo.
Kāpēc viņš tā runā caur vakaru vēlo? "
"Vai deg jums svecītes pirkstu galos?
Man ir zelta sirds. Vai jūs gribat, lai ar jums dalos?
Un kuru daļu lai jums dod-
To, ko saprot, vai to ko nesaprot?"
Un tu teici: "Tas cilvēks tēlo.
Kāpēc viņš tā runā caur vakaru vēlo?"
Mēs toreiz pa vārtiem to neielaidām.
Tagad nu gaidām. Vēlreiz gaidām.
Bet nakts - kā nakts,
Un diena - kā diena.
Govs gadā noēd kaudzi siena,
Bet nenāk krupis pēc mūsu piena.
Un dīvaina cilvēka - arī nav neviena."
/I.Ziedonis/

(Reply to this) (Thread)

Vai tas ir texts kādai dziesmai?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

dziesmai tas teksts tika drusku "piedzīts" - daži vārdi izmesti, citi aprauti, bet vispār jā - bija reiz tāda dziesma. Voldemārs Karpačs dziedāja vienā folkfestivālā. trepēs arī tika dziedāta :-)))) es pat melodiju atceros.

(Reply to this) (Parent)