as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -

šie bija vieni no fantastiskākajiem jāņiem... jebkad un jebkur, un penija vēl nav atžirgusies. vai atņirgusies. hm.
ja ceturtās dienas rītā, uzzinot, ka cilvēks strādā santehnikas un siltumenerģijas nozarē, viņa sapņaini nočukst: "cik skaisti. tu rūpējies par to, lai citiem ir silti..." bez nekā pīpēšanas, tad. viņa ir. nu jā. vai nu augstu. vai pārlaimīga.
šis bija ciešanu rīts, neatceros, kad vēl jebkad tā būtu sāpējis, bet pēc tam apsēsties pie strūklakas, iemērkt kājas un kaifot par to, ka sāpes ir prom un neatgriezīsies, klausoties bītlos, skatoties uz kolorītiem mazputniņiem izbradājam ūdeni, dzerot vienu piena produktu sausu pēc otra, jo šodienā drīkst tikai baltus produktus... tad atkal ir labi.
varbūt jāsalauž kāja. šī vasara rādās par ātru eksistenciālām problēmām, diemžēl arī risinājumiem, bet par to es domāšu rīt.
pārmetums, ka vienīgais, ko es patiesi protu- ir baudīt, ir jauks pārmetums, sevi par to var šaustīt ziemā, bet vasarā krāt visas tās mazās nenormālības, kas ripo ceļā ar apbrīnojamu regularitāti.
nu jā. un tad rīt šļūkāt pa ūdens virsu, atdauzīt deguntiņu, pēc tam grieķija, pēc tam vēl tūkstoš tādu vakaru, ka tu smejies, smejies, smejies, un ir kāds, kas rūpējas par to, lai tev silti, nu tur vienalga kādās nozīmēs.

bet tagad jāsapņo sapņi, kas arī pēdējā laikā ir tādi pārspīlēti spilgti.
ai. viss labi, tāds bija mesidžš vopšem.