penny_lane | Dec. 19th, 2010 10:13 am man bail sākt rakstīt, jo man liekas tas būs drusku skalpelis. pa vidu meklēju vecus niekus. no, šķiet, vasaras.
nav nekāda ziemassvētku vecīša un prinči ir neirotiski jaunekļi ar butaforiskiem kroņiem kas saspiež smadzenes tu neesi tik glīta kā pašai šķiet un rīt tu modīsies ar briesmīgām paģirām pēc tam, kad izdzisīs zvaigznes atliks tikai kļūdas ko skaitīt tu pat nepamanīsi, kā noveco līdz kāds skolaspuika piedāvās vietu bet viņa tikai smejas man sejā ak, tu muļķīti un viņa turpina dejot un smejas un izsmej mani ārā no mājas, no pagalma, no sapņa viņa izsmej mani ārā no gaismas tēja top sāļa no asarām esmu tik maziņš, ka satilpstu viņas plaukstā un viņa mani bužina un saka muļķīti, muļķīti tu te nāc un runā visādus niekus es pati esmu ziemassvētku vecītis muļķīti kad tu aizmirsi vēlēties kāpēc tu sev aizliedz nākt ārā un spēlēties? Read Comments |