| Dec. 19th, 2010 10:13 am man bail sākt rakstīt, jo man liekas tas būs drusku skalpelis. pa vidu meklēju vecus niekus. no, šķiet, vasaras.
nav nekāda ziemassvētku vecīša
un prinči ir neirotiski jaunekļi
ar butaforiskiem kroņiem
kas saspiež smadzenes
tu neesi tik glīta kā pašai šķiet
un rīt tu modīsies ar briesmīgām paģirām
pēc tam, kad izdzisīs zvaigznes
atliks tikai kļūdas ko skaitīt
tu pat nepamanīsi, kā noveco
līdz kāds skolaspuika piedāvās vietu
bet viņa tikai smejas man sejā
ak, tu muļķīti
un viņa turpina dejot
un smejas
un izsmej mani ārā
no mājas, no pagalma, no sapņa
viņa izsmej mani ārā no gaismas
tēja top sāļa no asarām
esmu tik maziņš,
ka satilpstu viņas plaukstā
un viņa mani bužina
un saka
muļķīti, muļķīti
tu te nāc un runā visādus niekus
es pati esmu ziemassvētku vecītis
muļķīti
kad tu aizmirsi vēlēties
kāpēc tu sev aizliedz
nākt ārā un spēlēties? Leave a comment    |
