as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -

vot, es atcerējos, ko es patiesībā gribēju teikt. imanta lancmaņa raksts pēdējā rīgas laikā.

svētā dievmāte! es saprotu, ka viņš ir kruts džeks un tā, no pagājušā stāsta, par tām karātavām, bija kaut kādas mulsinošas epizodes, tā kā apsolījums par beigām sešpadsmitreiz un tā, bet vispār nu- lasāmi un bildes smukas.

šoreiz. nezinu. kaut kas no tām mīlestības vēstulēm, ko atsūta atpakaļ izlabotām gramatikas kļūdām. sāku savā nodabā piesieties pate šim labojumam, cik nu es savā švaksmadzeņu galviņā saprotu filoloģijas peripetijas, bet tad sakaunējos (bet bij tur pretrunas, bij tur pretrunas, nu kauču kāda suņa pēc daži vietvārdi jāpieskaņo franciskajai izpratnei, daži mūsu pašu tulkojumam, citi vācu- atkarīgs no konteksta, kurš pats ir atkarīgs, bet nu, jā, neesmu es tik enciklopēdiska, lai spļaudītos.)

latviešu valoda nav pateicīga, lai pārnēsātu citu valodu, it sevišķi sarežģītas un specifiskas konstrukcijas, bet tas tā kā jau būtu aprunāts tā, ka valodiņa sarkst un bālē nemitīgi.

mēs varam izlikties, ka tas ir tikai fons, un svarīgais jau tur ir par to prustu, par to sajūtu, par tiem smalkumiem... protams, varam.

bet vispār, man nav ne jausmas, cik brīnišķīgi lancmaņa kungs peld tai valodā, acīmredzami ārkārtīgi lieliski, bet dzimis un audzis tak viņš ir Latvijā, vai ne? varbūt es kļūdos. bet bet bet, tas pat nav svarīgi. kas mani mulsina ir šis savdabīgais snobisms, pat priekš rl jaunā līmenī, kas ir šīs astoņas lappuses, kuras tik pat labi varētu nodēvēt par rubriku "skaidrīte jaunarāja kļūdās"...

bet galvenokārt. tas pat nav snobiski. un tieši pret tādiem cilvēkiem kā es tad jābūt snobiskam, jo, tas ko es teikšu, skan:

tas vienkārši ir šausminoši garlaicīgi.