as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -

idejas rašanās kā process. pēdējā laikā sanāk par to domāt vismaz divās nozīmēs.

tas ir kā ļoti ilgi skatīties pa logu. ārpasaule tur ir, ārpus fokusa, detaļas lec iekšā, ārā, putrojas, kropļojas, savaldzina, bet tās ir tikai optiska ilūzija līdz brīdim, kad tu ar domu spēku sākumā iedomājies mazītiņu krāsas punktiņu uz stikla, tad tas materializējas, ja tu turpini, ja tu neapstājies, turi līdzsvaru... tas materializējas un plešas, un duļķainums pazūd, tas pārņem visu logu, tu neredzi neko, tu redzi visu, mazs eiforijas mirklis, un tad kāds no ārpuses mēģina sadauzīt stiklu, grūtākā daļa, tu turies pretī, tikai ar acīm vadot enerģiju, riskējot, ka lauskas kritīs tieši virsū.


bet varbūt man vienkārši jau atkal noderētu miegs.