| Jun. 5th, 2010 09:01 am naktīs no alus putām uz lūpām
piedzimt par venērām
un klusītēm mirt no baudas
papēdīši izdangā asfaltu
luksofori piesarkst, visa drosme pagalam
agros rītos saskaitīties un tikt tālāk par viens
neviens jūs nedrīkst tiesāt
bet brokastīs apēst drīkst
putekļiem noklāta pelēka āda
ar pirkstgalu ieķēpāt
nāc un nomazgā mani
cik grūti ir noticēt
pieneņu pūkas taps par saknēm
fotogrāfijas izbalēs pravieši mirs
un pusmūža dāma, kopta un, teiksim, paglīta
tramvaja pieturā gaida un gaida un gaida
degošām lūpām, smeldzīga, ka tu novērsies
bailēs, tevi pieķers
paķers aiz vienādības zīmes un smīnēs
vienīgi tava meita nekautra
un visu patiesību īpašniece
tādas lūpukrāsas vajadzētu aizliegt ar likumu
nočukst un aizmirst
katru vakaru pēdējo pušķīti nopērciet
pa ceļam uz mājām tantiņa lūdzas
par daudz nepiedienīgu skumju,
tikt garām, tikt mājās, izbrist cauri
tā viņa tur novīst
vējš ziedlapas trenkā pa pilsētu
kas cits tām atliek, ja ne ļauties
pat gribēdamas nespēs
neatsaukties Leave a comment    |
