Aug. 13th, 2009 03:12 pm
ņem otu. un krāsas precīzākas par īstenību
pašas dosies tev rokās.
līnijas, kas šķērso plaukstas un sirdis
it visas iesāksies tevī.
bet katra bērna raudas, mirstoši putneļi un tautas
meli, nogurums, asi durstīgas sāpes
visi dienišķie mēsli salips tev apkārt
un iesūksies ādā
dienas, kad jutīsies kā dievs
kad lēni atkāpjas tēva lepnums
neizlabojamas paviršības kļūdas
viss, kas palicis pāri
visskaistākās sievietes pie tavām kājām
karsts stikls svilinās tomēr ļausies
līdz atdzisis plaisās un pa šķembai
sadursies plaukstās
nebaidies. tavas acis paliks sausas
nav tādas gaismas, kas spētu
aizmiglot tavu skatienu
nav tādas tumsas,
lai slāpētu tavu redzes asumu
aklo vistiņu spēles
ne jau tu gleznoji šo kroplo portretu
ēnu rotaļas baltā palātā
ne jau tu sevi nosauci par mesiju
Leave a comment |