as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -

kādā skatlogā ievēroju "pavārgrāmatu laimīgai ģimenei" un sāku diezgan nekontrolēti smieties. pēdējā laikā pilsēta vakaros liekas skumja. tās gaismas, tie tūristi, viegli pieņemt, ka šejiene ir cituriene. no kā izriet, ka cituriene ne ar ko daudz neatšķiras, citurienes sajūtas un daudzsolīšana ir tikpat mānīga, kā ja nu es sadomātu meklēt laimi centrālstacijas rajonā. bomzīši mikriņu pieturā. vissvarīgākais- nekad neaizmirst pateikt vadītājam paldies. skatīties svešiem cilvēkiem tieši acīs un izskatīties šķelmīgai, ne drūmai.