as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -

vakar gāju pa ielu un uzraksta 'interneta kafejnīca' vietā pamanījos izlasīt 'inkarnācija', apstulbu. apstājos un sāku smieties. varbūt par sevi.

vēlāk parciņā paziņas uzskrēja virsū, kad aizdomājusies pētīju mākoņus un smēķēju.

'skaties, noteikti sacer dzeju,' a teica b ironiskā balsī.

nu ja. kaut kur tepat jau esmu. starp 'asarām un sapņiem uz asfalta' un omlešu cepšanu.

bet par cepšanu. sapnī izmisīgi centos uzcept vīngliemezi, a šis- nemainīgi dzīvs. redzu, ka cieš, bet apstāties arī par vēlu, jo tak apdedzis jau un tā. viņam izsprāga actiņas, tad nodomāju, ka, ja karma ir, tad ne par ko netikšu tā sodīta, kā par šito. vēlāk tai pašā sapnī bija lūks, tas, kurš staigā pa debesīm. kaut gan zvaigžņu karus tā arī nekad neesmu redzējusi.