Aug. 21st, 2008 02:02 am dienas, kad saķertas iesnas, augusta temperatūra un stokholmas sindroms naktis, kad ārstēties ar pelašķu tēju, raspodiņiem un baldriāna pilieniem tā meitene, kas jau četrus gadus klīst pa pilsētas centru bērnu ratiņos stumdama ieplaisājušu porcelāna figūriņu puisēns, kurš savu kokerspanieli žāvē centrifūgā
vecmāmiņa sapnī iekniebj tev vaigā un saka, kaķīt, es taču nekad neesmu bijusi beigta
augstās priesterienes tempļu pagrabos lēkā klasītes
tad viņš ziemas vidū mani aizvelk barot pīles salst pirksti drupinot baltmaizi un tos lopus, kāds jau ir pārbarojis es saku, kad biju maza apaļvaidzīte, solījos precēt pirmo, kas varēs ar mani un pīlēm tik ilgi klusēt
bet to es tāpat vien vispār jau šitā runāt nepiedien
trolejbusā uz aizsvīduša stikla kāds uzzīmējis mājiņu tur dzīvo daudz sīciņi bezbiļetnieki, pielūgdami milzu zaķa statuju
dienas, naktis, meitene, puisēns, vecmāmiņa, priesterienes, pīles, mājiņa, zaķis kāds man apsolīja līdz nākamajam pirmajam sniegam ar zobu bakstāmajiem uzadīt dūraiņus ar piektās simfonijas un šaneles numur pieci rakstu Leave a comment |