| Aug. 13th, 2008 12:36 am viņi man par to samaksās
un tu par to viņiem samaksāsi
tulzna uz planētas zeme papēža
guli, guli vien, tas ir tikai pērkona negaiss
kad pirmoreiz skūpstījāmies aiz satraukuma
pārkodu tavu apakšlūpu
bija jāiet skatīties saullēkts
bet briesmīgi lija
tu paliki sauss
kā jau izredzētais
mīlestība tik vien kā apmulsums
nīstot no sirds var patiešām atstāt pēdas
grāmatu sārti pie debešu vārtiem
zāli pārpīpējušies hipiji vairs nevar neko
tikai mieru
kad saindējusies ar revolucionārām idejām
vēmi. es turēju tavus matus.
spožus kā šampūnu reklāmās
āda balta. karoga krāsā, kam uzspļaut.
guli. tās nav asaras, tas ir lietus.
runā, ka cilvēkiem nāves brīdī gar acīm aizslīd visa dzīve
es redzēju tikai sevi šļūcam pa slidkalniņu pie vecās jau sen nojauktās mājas
man bija sarkans ar šokolādi nosmērēts krekliņš un trūka divu priekšzobu
ko es tāds, mazs un līksms, pasākšu ar septiņdesmit jaunavām? Leave a comment    |
