as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - vēlreiz par vakardienu, ar mazāk emocijām

ir diezgan apbrīnojami, cik maz cilvēku vēro bruņotu laupīšanu, un cik daudz pēc tam izlien no aliņām, lai skatītos uz piekauto meiteni, kazino apsargu asarojošām acīm un garlaikotiem mentiem. mums nebija telefona, citiem, kam lūdzām tais piecās sec, viņi pazuda, nomurminot, ka nav viņu problēma.
seši džeki uz močiem un ar automātiem. lielām somām. saskatījušies filmas laikam. bet ja nopietni tāda bezpalīdzīga sajūta. tuvu iet negribējās (nez kāpēc), no attāluma mums neviens neticēja, un tā nu viņi ņēma un aizbrauca. jokaini.

un no pēdējās puses. skatoties uz tiem lācīgajiem mentiem, atcerējos no country for old men. varbūt pat ja viņus kāds izsauca, viņi nesteidzās. galu galā, kuram te vajag glābt kazino, kuram te vajag sadursmi ar lieliem šaujamajiem.