penny_lane | May. 19th, 2008 03:44 am šitāds garastāvoklis man pieder mazītiņa sala, ko neviens vēl nav atklājis zvaigznes sakrīt ūdenī, bet tu nevēlies neko, jo nav ko iekārot sapīkusi balta tumsa iepinusies matos lifts neapstājas augstākajā stāvā, iesprostots mākoņos lidmašīnas izbrīnīti vēcina spārnus neieņemtais bērns aknas spārda kamēr savāds un kluss vīrietis ieslidina dakterītei rokās aploksni ar mīlestības vēstuli mazītiņš tuksnesis, tūkstošiem nepieradinātu lapsu tev tiks atlaisti visi grēki, ja apsolies grēkot no sirds sīki dumiķīši salien ledusskapī, lai redzētu vai gaisma patiešām nodziest desertā sasalušas šokolādes sirdis mazītiņi elpas vilcieni. no stacijas viens uz staciju otrs tieši krūšu kurvī svaigas meža zemenes neveikls paraksts smiltīs mazītiņš stūrītis, kur nokaunēties. mazītiņš neaizdedzies ugunskurs. klusums, tāds klusums, saplaisā bungādiņas. tev nekad vairs nesadzirdēt vārgus slīcēju spiedzienus. Read Comments |