| May. 19th, 2008 03:44 am šitāds garastāvoklis man pieder mazītiņa sala, ko neviens vēl nav atklājis zvaigznes sakrīt ūdenī, bet tu nevēlies neko, jo nav ko iekārot sapīkusi balta tumsa iepinusies matos lifts neapstājas augstākajā stāvā, iesprostots mākoņos lidmašīnas izbrīnīti vēcina spārnus neieņemtais bērns aknas spārda
kamēr savāds un kluss vīrietis ieslidina dakterītei rokās aploksni ar mīlestības vēstuli mazītiņš tuksnesis, tūkstošiem nepieradinātu lapsu tev tiks atlaisti visi grēki, ja apsolies grēkot no sirds sīki dumiķīši salien ledusskapī, lai redzētu vai gaisma
patiešām nodziest desertā sasalušas šokolādes sirdis mazītiņi elpas vilcieni. no stacijas viens uz staciju otrs
tieši krūšu kurvī svaigas meža zemenes neveikls paraksts smiltīs mazītiņš stūrītis, kur nokaunēties. mazītiņš neaizdedzies ugunskurs. klusums, tāds klusums, saplaisā bungādiņas. tev nekad vairs nesadzirdēt vārgus slīcēju spiedzienus. Leave a comment    |
