as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - četros no rīta

Apr. 7th, 2008 06:08 pm četros no rīta

padzert ar dzejnieku šnabi, šķaidītu melnā tējā

kaut kur cīruļputeņu laikā

viņi visi pārāk aizņemti rakstot haikas reklāmām

nopērc lielveikalā to ķīmisko sulu

tas ir kā pirkt dzejoļu krājumiņus

pa mazam malciņam

tas ir kā dzert daugavas ūdeni

no vanšu tilta

ar salmiņu

tai čiepiņai ar brillītēm un svārkiem virs ceļa

ir sešpadsmit gadu un vasarā vairs nebūs

viņa arī raksta dzeju

dranķīgu, saprotams

cukurotu, neveiklu un nu vispār,

ko gan tāds skuķēns saprot no dzīves

(viņai vajadzētu nopirkt lēcas, uzkrāsot lūpas,bastot skolu,

klusēt, izlikties par mūzu un šad tad uzsmēķēt zāli)

apaļa pasaule kā gaišmates silikona krūtis

tu, mazais, nezīd pārāk stipri,

mutē paliks metāliska garša

trausla dvēsele kā dzeltenas preses izdevums

lasi, nevērīgi pāršķirstot

skatienu aizķer fotogrāfijas,

kur vairāk kailuma

zvēri mūžīgu mīlestību, kāds lūdzas

tu ievelc elpu un saki,

es tevi mīlu kā ceptu pīli

viņu neviens vairs neatceroties

bet viņas mazmazmeita haradzuku rajonā

ilgas pēc maiami pludmalēm

domīgi spēlējoties ar plastmasas rozā krellītēm

ausīs iespraudusi mūziku

lai daudzgalvaina pilsēta dzied

hlorā pārmēcēti mati, apgruzdēti brūna āda

vienīgi acu slīpums nodod

viņu neviens vairs neatceroties

bet savulaik vīrieši miegā klieguši viņas vārdu

viņa nekad neesot redzēta smaidām

viņa visu mūžu šķitusi kādu gaidām

tā man sapnī stāstīja vecišķš mūks

vai tad mūki maz drīkst domāt par mirušām geišām

es jautāju un viņš teica, ka

domāt par ķiršu ziediem

neesot tas pats, kas ēst ķiršus

mūks uzlika roku man uz pieres

un es jutu, kā sūrst mazs laukumiņš

kaut kur zem sprandas

liekas, ka mēs runājām vēl ilgi,

bet varbūt arī, ka nē

nemierīgs miegs

no vakardienas suši

vai varbūt no reportāžas par tibetu

vienmēr tik ļoti gribas

attaisnot sapņus