as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - pārlasīju vācieti

un, protams, pašai kaut kas bija jāuzraksta (drīz sākšu sist sev pa pirkstiem)

cik ļoti mums patīk celt sienas

līdz beigu beigās aizsargvaļņi uzbrūk

nosit nabaga dzejnieka daiļo mūzu

krītošu ķieģeļu lietū

tu nez kāpēc domā par saules rietiem

par sažuvušiem strautiem, kas metas uz jūru

laužot, bet nepārlaužot granīta mūrus

visas jau apsolītās pastardienas

noasa lopiņi mūk, bet neaizmūk

tu domā par saulrietu

par aprīlī aizbēgušiem bišu spietiem

tu nemaksā, zelta vērdiņus taupi, mūziku tev nepasūtīt

tevi pašu gan katru mīļu brīdi kādam labpatīkas pasūtīt

kad debesīs spoguļojas izdzisušu vulkānu aizmirstie sapņi

kad dievs pret ledājiem savaino pirkstu

kad mēs atkal esam nevajadzīgi un bez vainas lepni

kad tu runā, un es beidzot tevi dzirdu

rīt mēs atkal odīsim pēc cementa

matos būs saķepusi java

ņem te un tagad, kamēr vēl

viena puspasaule ir tava