as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

es cibu turu aiz atslēgas jau sen. tā no sirds sāku to darīt tad, kad kāds zēns cibā ielika manu bildi ar aicinājumu mani kārtīgi seksuāli izmantot, lai es kļūtu par labāku cilvēku.

tajās reizēs, kad iepīkstos publiski (un tas vienmēr ir rūpīgi pārdomāts lēmums) bieži atnāk tie daži cilvēki, kas, šķiet, to vien gaida, kad būs publisks ieraksts, lai varētu ielikt mazu liekšķerīti savu mēsliņu.

pēdējās dienās redzu viņus pie draugu ierakstiem. un kāda jēga? kur prieks? atnākt augstprātīgi pasludināt patiesību? un svētā, tīrā un visaugstākā patiesība ir - "tu neko nesaproti".

esmu nogurusi no žults. bet vēl vairāk esmu nogurusi no cilvēkiem, kas neprasmīgi maskē žulti aiz jebkā cita. īpaši liekulīgi man šķiet žulti maskēt aiz dieva, bet - tas ir tikai mans neinformēta neticīgā skatījums. kā jau minēju - varbūt jēzus otrā atnākšana būs caur anonīmiem interneta komentāriem.

ciba reiz bija silta vieta. ciba aizvien ir silta vieta, bet tā ir jāietin, jāpaslēpj, rūpīgi jānoglabā. cibā esmu satikusi tik daudz brīnišķīgu cilvēku. reizēm esmu satikusi brīnišķīgu cilvēku un tad satikusi viņu cibā.

ciba ir vieta, kas ir palīdzējusi tad, kad nav reāla cilvēku tuvuma. ciba ir bijusi vieta, kur iemīlēties. ciba ir bijusi vieta, kur pieķerties. ciba ir vieta, caur kuru esmu ieraudzījusi varbūt ne tik pieejamus cilvēkus plašāk, tuvāk. ciba ir spējusi dot padomu, apskāvienu un iejūtīgu klusumu.

turpiniet savu karu, turpiniet. tikai atcerieties, ka tas karš ir ar sevi pašu.