as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - May 2nd, 2018

Es skatījos Before Sunrise tad, kad biju tikko izšķīrusies, un man tā filma plēsa iekšas kopā. Es skatījos Before Sunrise tad, kad biju nelaimīgās attiecībās, un man tā filma krita uz nerviem ar savu virspusējību un varoņu ego masēšanu. Kaut kad es skatījos to filmu ar klusu sajūsmas vaidu, droši vien biju viena un ilgpilna. Šodien skatījos vairāk ar "profesionālu" interesi, un domāju par to, kā visa notiekošā nedabiskums piešķir filmai tādu dabiskuma sajūtu. Vilkt paralēles ar sevi šķita nevietā. Kaut, protams, norezonē sīki citāti. Kā Delpī saka, ka patiešām mīlēt spēj tikai to, ko zina no galvas (by heart, by heart skan labāk). Vai Ītans Houks saka, ka tas -mīlestība- reizēm liekas absurds dzīves mērķis. Es tikai ceru, ka kādu dienu skatīšos šo filmu ar nostalģiju. Tas nekas, ja izdomātu, mūsu atmiņa ir pārāk viltīga, lai ļautu zināt, kas ar mums noticis pa īstam un ko mēs esam izdomājuši.