as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - February 13th, 2017

vjetnamā aiziet uz tualeti gandrīz nekad nav vienkārši aiziet uz tualeti. šauras ejas garām altārīšiem, veselām viesistabām ar ģimenēm un omītēm, kas skatās TV, garām virtuvei un trauku mazgātājiem, garām veļas mazgātājiem, garām putnu būrīšiem, garām lietām, kas notiek, par spīti tam, ka tu pat īsti nesaproti - kas te īsti notiek. un tualetē ir duša un septiņu bērnu zobubirstītes un losjoni ādas balināšanai un piloši griesti un svečturi un pieliekamie un dezodoranti ar britnijas spīrsas attēlu un visādi citādi dzīvē noderīgi nieki, kas liek sajusties tā it kā tu būtu ienācis kāda personiskajā telpā un sarauties, kaut šeit personiskā telpa ir kaut kas cits - tie ir iztrūkstoši aizkari smalkās vakariņās, lai redz visa iela un skauž, un iztrūkstoši aizkari vispār, lai var ieskatīties, var ienākt un var palikt.

mūsu istaba ir gaiteņa galā, jūs droši nāciet, ja kaut ko vajag, vienalga, cik pulkstens, laipni norādīja namamāte.

wiiiii, es atradu ēdienu, kur ir apvienots viss, starp ko es nekad nevaru izvēlēties: tofu, kalmārs un garneles. un rīsi pats par sevi, bet tas jau vairs nav smieklīgi.