as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - December 9th, 2016

note to future self: "ietaupīt" nevajag mēģināt. tas vienmēr ir feils. ja tērēt naudu, tad- tērēt. ja netērēt, tad it nemaz.

piemēram, vakar visa tā izšķērdīgā vakariņa, padomā tikai, piecreiz dārgāk nekā apbrīnojami jūras velšu makaroni pie stūra arāba (man liekas,ka tas ir izcili pagatavots roltons, kam piemestas garneles, astoņkājīši un citkājīši), vardītes un gliemezīši čupām vien pa ķīniskam un ar alu no mazākajām pasaules glāzītēm - fuck it, tas bija ļoti prātīgi. ļoti prātīgi ir arī nobukot airbnb bruņurupuču ligzdā un ja bezgalības baiseins uz jumta nav prātīgi, tad es nezinu, kas tas ir. un pa vidu dzīvot kā kārtīgam bomzim pienākas.

bet mēģināt ietaupīt, tas ir pizģec, ku slikti. te nu mēs sēžam, nenopirkām dārgās autobusa biļetes uz otru valsts galu, un - guess what - nenopirkām nevienas, nē, sliktāk, nopirkām vienas, bet tās nepārdevās līdz galam. naudu paņēma, biļetes neiedeva, vienvārdsakot. un tagad d. kaut kur lamājas pa telefonu, es sēžu septīto stundu autoostā, un visticamāk mēs atgriezīsimies galvaspilsētā tūlīt pat, ņemsim viesnīcu, ņemsim jaunas biļetes, ņemsim vērā.

vispār tas viss droši vien ir drusku mana vaina, bet tā ir arī d. jaukākā īpašība - ja viņš varētu tagad, kā pienākas, močīt mani pret sienu ar visādiem "a bet es taču teicu", tad viņš to nemaz nedara. tā daru tikai es. jātrenējas tā nedarīt, ja tā nedara, tas izskatās gaužām eleganti.


p.s. man patīk, kā šeit smaržo. nemaz nehinduistindīgi, nemaz ne pēc netīrumiem, uz katra stūra degunā kaut kas jauns, un pilsēta ierakstās degunā tā - delikāti.

es pēdējā laikā esmu apsēsta ar random informāciju. šrilankā - par radikālā budisma iemesliem un izpausmēm, pilsoņu karu, musulmaņu lomu utt. šodien radās jautājums, vai vīrieši, kas guļ ar leidībojiem, sevi uzskata par homoseksuāliem vai heteroseksuāliem (pārsvarā -otrais variants) - un tāpēc pētīju visa veida saitus, no pētījumiem līdz deitingsaitiem. kaut kad vakar bija malaizijas premjerministri un viņu savdabīgā radniecība. šķiet, divi ir brāļi, bet man radās sajūta, ka no divām mammām, bet šito čekojot samira telefons. un šodien vēl nāvessodi dažādās valstīs - kā un par ko. tās ir jocīgas lietas, kas ienāk prātā un neliek mieru. that said, tagad iešu gūglēt, kāpēc es varu piemiegt tikai vienu aci (labo), bet otru neparko. a bet labā acs, tā man vispār tāda pusacs, lasāmacs, tālumā neredz ne nieka.


p.s. arī otrais autobuss kancelējās. mums ir autobusu veiksmju diena.