as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - October 11th, 2016

par svarīgo. skatoties vecus vesternus, secināju, ka klints īstvuds ir gluži vai deivids bekhems, mīnus pagalam debīla balss. bet manā favorītkafejnīcā, kur rītos strādāt, tualetē ir daudz par daudz dieva.

kafejnīcā tikko ienāca ārzemnieks, laikam pasūtīja omleti un meitene atnesa pankūkas ar sieru, viņi secināja, ka sajaukušies, abas meitenes šausmīgi atvainojās, ārzemnieks mīlīgi smējās un teica, ka taču nekas, nekas. aizskrien taisīt omleti.

tad atnāca beibe, un ārzemnieks, šķiet, ka amerikānis, teica- es nezinu, vai gribu te palikt, viņi te ir tik "incompetent", iedomājies, es prasīju omleti un viņi- viņi atnes pankūkas.

ir kaut kas saskarē ar apkalpojošo personālu vai, šai gadījumā kā reiz nesaskarē kaut esmu droša, ka meitenes nav kurlas, kas manī rada vēlmi piecelties un iešņākt viņam sejā ko bezgalīgi rupju.

šī nevajadzīgā uzpūtība. brght. paskatoties uz to, kā cilvēks sarunājas ar viesmīļiem, stjuartiem utt., akvai, cik labi var saprast, kas viņš ir par putnu. jo svarīgāku būtni tēlo, jo nicīgāk sarunājas ar cilvēkiem vai par cilvēkiem, kas taisa tavas omletes.

visvairāk mani izbrīna, kad tā uzvedas cilvēki, kas nāk no senas omlešu cepēju dzimtas un pirmoreiz dzīvē pasūta omleti paši. tēlaini runājot.