| Aug. 27th, 2016 03:40 pm sēž jauniņi zaķi, svaigas pirmkursnieces, pirmoreiz piesaistīja manu uzmanību ar tekstu "bet iedomājies, kā mani apskauž visas meitenes baldonē".
tad iegrimu sevī līdz:
-un viņš ir metālists!
-vau!
-ar matiem līdz (rāda dibenu) šejienei. un BĀRDU!
-izklausās kūl.
-un viņam pat ir rinķis degunā!
-pizģec.
-un viņš mums visām noteikti nopirks alkoholu, jo viņš teica, ka mums noteikti jāpiedzeras.
-ej tu nost, izklausās nereāli labi.
tagad viņas diskutē, vai zem pašreiz uzvilktajiem krekliņiem vajag krūšturi. kā lai es fokusējos?
upd:
-un tad tev būs dzejas analīze.
-ā, nu uz šito man ir talants. man skolotāja teica. un viena redaktore gribēja piedāvāt rakstīt īstiem dzejniekiem analīzi.
-ā, forši.
-nu jā, bet tas jau ir īzī, tur tikai loģiku vajag.
-ā, nu man atkal proza un drāma sanāk. tur vispār viss ir elementāri.
divām no šīm meitenēm ir pusgaras zeķes un tumši krāsotas lūpas. tik klišejiski, ka filmā liktos feiki. 12 comments - Leave a comment |
