as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - July 11th, 2016

vispār es tagad īsti nezinu, kā justies. pirmkārt, es vienmēr mīlu mazos nabadziņus, kas vienmēr paliek mazie nabadziņi. ilgus gadus tā bija anglija, tad no 2004. tā bija portugāle. pirmkārt. tagad mazie nabadziņi ir lielie varoņi, wtf? otrkārt, tad, kad krištianu nogāja no laukuma, tad es sēdēju visa tāda nolemta un drebošām rokām dzēru vinho verde. man likās, ka viņi vēl pēdējā papildlaikā kaut ko maģiski izdarīs.

treškārt, bļā, nu kāpēc es neieplānoju to ceļojumu pāris nedēļas vēlāk. pašlaik būt portugālē, tas būtu tik brīnumskaisti.

ceturtkārt - jipī!

šodienas jaukākais dialogs yet bija ar kafijas automātu.

-fill the water tank!

penija piepilda viņu ar ūdeni.

-fill the beans!

penija burkšķēdama pieber pupiņas.

-clean the *something* (filter?)!

penija puspadevusies palūdz kādam palīdzību.

-ready

penija laimīgi nospiež pogu.

-change!

penija nelabi ķērkdama: bļa, viņš grib, lai es vēl pārģērbjos tagad, vai kā?