as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

vispār es tagad īsti nezinu, kā justies. pirmkārt, es vienmēr mīlu mazos nabadziņus, kas vienmēr paliek mazie nabadziņi. ilgus gadus tā bija anglija, tad no 2004. tā bija portugāle. pirmkārt. tagad mazie nabadziņi ir lielie varoņi, wtf? otrkārt, tad, kad krištianu nogāja no laukuma, tad es sēdēju visa tāda nolemta un drebošām rokām dzēru vinho verde. man likās, ka viņi vēl pēdējā papildlaikā kaut ko maģiski izdarīs.

treškārt, bļā, nu kāpēc es neieplānoju to ceļojumu pāris nedēļas vēlāk. pašlaik būt portugālē, tas būtu tik brīnumskaisti.

ceturtkārt - jipī!