as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - June 7th, 2016

puskilo zemeņu un autobuss uz muižu. pietiek par skumjo, labāk pierakstīšu kādu varen lielisku momentu, kad slimnīcas pagalmā iedrāžas medbusiņš, stāv divas māsas un blisinās, no busiņa pa visu pagalmu skan kaut kas no vecpiebalgas ūdensrožu sērijas, izraušas pusmūža šoferītis un māsas uzreiz: nu kur tu tā nesies, nu kur tu skrien, tā kā tāds šūmahers, nu nu nu.

a tēvocis uzmet šīm līksmu skatienu: es asinis vedu. jāpaspēj, kamēr siltas.

izgaršojot katru vārdu, viņš priecīgs iesteidzās slimnīcā.

un gluži starp citu - varbūt kāds zina, kur meklēt oldskūlīgu izkapts kātu?

es gandrīz vai jūtu, kā manī uzsūcas stulbums, lasot konkrētu bjūtī produktu revjūzus visādos blodziņos.

Maska lieliski izlīdzina ādas negludumus kā arī cīnas ar pigmenta plankumiņiem. Un arī iedegumu.

Uzreiz atdzīšos, ka, lai gan produktu gaidīju ar sajūsmu, es kaut kā neticēju, ka organiskās maskas efektivitāte būs pielīdzināma "ķīmiskiem" produktiem.

un tamlīdzīgi. (atdzīšos, bļa, ka mēģinu izfiškot, vai madaras pīli un detoksi (khem) kaut kam der, jo man tāpat gribas visādus citus niekus, var jau tapt izmārketingētai līdz dāvaniņai un nopirkt vēl kaut kādu dabisku mēslu, taču, šķiet, ka aha maska iz paraudziņa manai sejai bija drusku pie dirsas (varbūt man vajag pašai savu bjūtī blogu?), un otra, šķiet, ir vienkārši dubļi. vai varbūt tā nemaz nav?

labdien, mani sauc penija, un es esmu ne tikai atkarīga no bezjēdzīgas kopjošās kosmētikas, bet nupat tapusi arī par kaut kādas mārketinga akcijas upuri. pat labi zinot, ka most dabiskā kosmētika ir tieši tik pat iedarbīga kā purns iekšā kumelīšu tvaikos, tējas maisiņi uz acīm un tad šo visu kārtīgi aplaistīt ar olīveļļu.

o-ou, es sev nejauši atklāju infoaģentūru.