as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - May 8th, 2016

kā, kristīne nevarauska, viņa taču ir aktrise. viņa valmierā taču aktrise arī bija. bišku pat pazīstu. nu neesu tā kā ar artusu ietusējis, bet ir gadījies, ir gadījies.

(viens no trim vīriešiem, kas tin zarus follijā kādā cēsu pagalmā)

-nesaprotu, kā daudzas mātes nejauši nenogalina savus bērnus. viņi taču sākumā ir tik trausli...
-nav brīnums.
-ko?
-nav brīnums, ka tu nesaproti. ja es būtu tu, arī nesaprastu.

cut to:

-ko tieši tu sev izdarīji?
-sagriezu sev pirkstu ar lampu un uzmetu galdu uz kājas.
-(vienaldzīgi meklējot leikoplastus) ā. un kādā veidā?
-mēģināju saklāt gultu.

tikko nodevos aizraujošai diskusijai par to, kas tad īsti ir azote. vairāk ar sevi, jo pārējie sarunas dalībnieki uzsmaidīja man burvīgu "mēs esam iemīlējušies bekpekeri, mums priekšā visa vasara un viss pārējais mums diezgan pie dirsas".

norādīju, ka azote nav paduse, kā teica meitene, bet vairāk tā kā krūšu rajons. viss, ko var tur iebāzt? nu, tā daļa, ko aizsedz apģērbs? jautāja puisis.

un tad nu, lūk, kā teiktu kerija, it got me thinking: kas tad tieši ir azote? nē, azote noteikti nav tikai aizbāzts kaut kas aiz apģērba. bet azote nav arī tā kā pliks pups, tad jau drīzāk tiešām paduse.

kur tieši ir manas mājas, renār?