| Apr. 30th, 2016 11:52 pm puskailai gulēt saulītē drupās un aprunāt tālumā slīdošās kāzu kleitas un kāzu fotogrāfes, kas bildē pret sauli, bet toties rociņas piekārto un galviņu noliec, tur ir kaut kas nešpetns un kaut kas ļoti skaists.
bet tiešām, tās bezgaumīgās gubas ir kaut kas tik jocīgs. ja tik ļoti gribas spēlēt pēc noteikumiem, tad taču tas jādara šarmanti un pārliecinoši. a nē, kaut kur pasaulē laikam bijusi līgava, kam torte uz galvas un kaut kādi volāni pakaļā izskatījušies ahūna labi, un visas pārējās ir tādas vājas viena šablona imitācijas.
tad vēl kaut kad pienāca divi mācītāji, kas gribēja zināt, vai es esmu kādreiz uzlikusi vistumšāko filtru un garāko ekspozīciju. un vispār parunāt par kamerām un kino un to, ka viņi pazīst vēl vienu zēnu, kas arī kaut ko filmējot. šādās reizēs man gribas raudāt, ka kabatā vienmēr nav mazs diktofoniņš, jo šīs pārmēru autentiskās sarunas, tik vājprātīgas, kādas gadās dzīvē, es viņas aizmirstu tik ātri, un pēc tam liekot uz papīra, nomirst dvēsele (sarunai, ne man). Leave a comment |
