| Apr. 17th, 2016 01:40 am beidzot, beidzot sadzirdēju pink elephant. uz ausi liriki likās tādi ne pārāk, it sevišķi tas, kurš pārāk makdonaldisks. citādi ļoti ļoti glīti. un mazliet sapņaini. varētu vēl.
protams, meitene, kas puskoncertu skaļi brēca citiem ausī savu viedokli par grupu (viņai ļoti patīk. tad kāda sūda pēc viņa nevarēja aizvērties un baudīt) bija hailaits. "nu, ziniet, es pēc tam paklausījos arī tās the doors, ja, un vispār man šitā grupa patīk daudz labāk, jā."
demolition. viens pārāk pārcukurots moments dabeidz veselu filmu. bet vispār mesjē valē simpātiskākā īpašība ir viņa sirsnīgi klātesošie lgbt varoņi, jau sākot no c.r.a.z.y.
vēl neesmu sev to precīzi noformulējusi, bet aizvien vairāk pavelk meinstrīm filmas, kas rotaļājas ar to, kam tradicionāli nebūtu jābūt meinstrīm, tiesa, ieturot visu tipa pareizi, bet vienlaikus dažas robežas nojaucas. kā bērnu rotaļās, kas "aiziet par tālu". da nekas jau tāds, bet tomēr vairs nav tā kā parasti. ir nepareizāk un labāk kā parasti. Leave a comment |
