as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - February 19th, 2016

paldies satori.lv, tā bija unikāla pieredze, ko šādā formātā vairs nekad neatkārtošu. tagad man tikai lēnā garā jāuzbliež pāris raksti otram medijam, jāizguļas un jāsāk skatīties tās miljons filmas, par kurām es nevienam neko nestāstīšu*


*zinu, ka piesaucu ļaunu.

ā. un nepiekrītu nevienam vārdam.

http://www.diena.lv/kd/eksperti-blogeri/vini-ir-seit-14130529

pamostoties savā hosteļa divstāvīgās gultas augšā, pa logu ievēroju stikla būrīti, kur garās rindās sēž cilvēki pie datoriem, kādi desmit rindā, un pēkšņi ļoti mīlēju dzīvi. savu dzīvi.

drausmīgā raslabona sajūta, organisms uztvēris infu, ka kaut kas beidzies un tagad var izrubīties. nekā, beidz trīcēt, mazais, mīkstais zaķīti, mums vēl ir daudz plānu. nebūtu pa vidu saslimusi, nebūtu pārdegusi, tāds vārgulis jau arī neesmu tomēr.