Nov. 17th, 2014 01:44 pm vajadzētu pierakstīt vērā ņemamās festa filmas, lai nepiemirstos. man gan patlaban kabatā ir biļetes uz vēl četrām, varējām, protams, paspēt vairāk, nevis tikai nožēlojamas septiņas pa četrām dienām, bet nu labi, dzert tomēr arī kaut kad vajag.
god loves uganda. copy paste no mana feisbukkomentāra:
brīnišķīga skatāmviela, kas apgāž naivo ticību, ka "saujiņa skaļi brēcošu idiotu neko daudz nevar izdarīt". ar tādiem košiem citātiem, ka geju galvenais uzdrīkstēšanās-eksistēt arguments ir "nevienam nav daļas, ko citi dara guļamistabā. bet, paga paga, mēs jums tūlīt parādīsim, KO viņi dara guļamistabā!" un seko brīnišķīga S&M poverpointa prezentācija. būtu smieklīgi. ja tik ļoti nepietrūktu fikcijas maigā mierinājuma, ka, lai arī cik neprātīgs, viss ir izdomāts.
tiešām pietiekami spēcīga, lai kamēr es ķiķinātu kopā ar kamolu kaklā... kl. arī paraudāja, bet kl. paraud katrā filmā, kas uzsit kādu emociju, tā kā tas neskaitās, un vienlaikus justu to, ko atkal labāk noķēra kl. ar savu: "es neesmu drošs, vai tiešām gribu dzīvot uz šīs planētas."
un tad bija X+Y, kur mums blakus neizskaidrojamu iemeslu dēļ sēdēja uzvedīgs bars 10gadnieču, kuras tikai kādam uz ekrāna bučojoties visu laiku aizklāja seju ar rokām, citādi bija klusas un popkornu arī grauza patīkami civilizēti. nu tur ir centrā puika, un, lai arī kā mani jau nomāktu nodrāztais coming of age teikumiņš, uz to pusi ir. filma, kas sākas ar aizdomām par pārlieku bliešanu pa sentimentāli, drīz norimstas. un ievelk pietiekami. nekā TĀDA, bet ļoti sirsnīgi. puika autisma spektra pieklājīgajā galā, kas līdz ar to spiests izlikties par plus mīnus "normālu", viņa romāns ar matemātiku, bet beigu beigās būs arī mīlestība. ļoti spēcīgs side-character, ārkārtīgi nepievilcīgs zēns, par kuru drīz atklāsies tas, ka arī viņš diagnosticēts ar "nespēju iederēties", bet viņš, nabags, atzīst, ka viņam tā sasodītā matemātika pat nepatīk, tikai padodas, bet bez matemātikas viņš vairs nav gifted, tikai plain weird. tur saraudājos es. un, paldies dievam, viss beidzas arī tā, ka prieks, bet uzvara par dzīvi maziņa, pavisam maziņa un pavisam svarīga.
bet šodienas vislielākās cerības man ir uz izraēlas gabaliņu, to pašu veidotāju, kas taisīja jellyfish, un man vispār izraēlas kino tik drausmīgi patīk ar to savu kaislību pret šo mirkli, pret šo neizbēgamību. dzīvo, jo tu rīt mirsi.
lūk. lielos vārdus skatīšos lielā tejāterī, kinofesti ir mazām pērlēm, kuras pēc tam torentos var izmeklēties līdz asarām. Leave a comment |