as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - November 1st, 2014

paliekot vienatnē, redzu, kā mans trakums, kā mana melanholija, kā mana maigi sinemātiskā (un tas nekas, ka tas nav īsts vārds) daba laužas uz āru.

kā es klaiņoju pa ielām, saraujoties un reaģējot uz visu. un nespējot neko paturēt atmiņā, it kā stāsti zaudētu vērtību, ja taptu par stāstiem.

gribēju pasūtīt vīnu un nedzert, tikai skalināt glāzē, bet kaut kas notika ar manu abstinenci, notika portvīna toniks, kaut kur ieviļņojās okeāns, laimīgā dīkdienība.

es izlikšos, ka ir vasara, saku oficiantam. viņš pat nepasmaida,

ja nebūtu rudeņu, es nenovecotu vispār.

penija leina beigās nokļuva marokā. savu likteni neuzrakstīt. varbūt jāizspēlē sveši un izdomāti.

migla izšķīdīs
un tu arī
tu nevari mūžīgi klusēt

kaut kur vienmēr ir vasara
kaut kur vienmēr kāds mirst
mēs esam muļķi
mēs nepadodamies

kādu dienu es koķeti uzsmaidīšu
puisim, kas man pienesīs kārtējo burbuļūdeni
un viņš pavirši nodomās
kāda savāda veca kundze

labāk lai āda kā papīrs
ne dvēsele
tu saki

uz mirkli atmodies
tikai uz mirkli

tu neko nezini par sāpēm
un tikai tāpēc
es cērtu tev kaklā neasu nazi
lai mācītu just
lai mācītu piedot

un tikai tāpēc
kad mazas asins pērlītes
sūcas cauri šim savādam klusumam
es smaidu kā bērns
kurš norāvis taurenim spārnus