as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - August 24th, 2014

par krilova filmu. man šķita mazliet skumji, ka tik daudz darba var iemest, lai beigās sanāktu haotisks faktu atstāstījums. ideja par plastilīnu fantastiska- īstenojums pavājš, nevarēja manīt attaisnojumu vai iedzīvināšanu, tik vien kā rekonstrukciju plastilīnā, pie tam lielākā daļa filmas vizuālā materiāla sastāvēja no zūmošanas iekšā un ārā bildēs, būtu to labāk salipinājuši ķinķēziņos.

patika fragmenti no filmas, bet tik pat labi tad būtu varējuši skatīties "kad lietus un vēji sitas logā" ar komentāriem, citas bildes liekas.

trūka emociju, trūka atbildes uz interesantāko no jautājumiem "kā?". un patiesībā arī uz jautājumu "kāpēc", bet to var attaisnot, ka dzīvie vairs nezina, mirušie- nepateiks.

lēkājoši, par garu, par samudrītu.

kaut informācija pati interesanta. būtu grāmata, būtu laba.

ir tādi vakari, kad grūtāk kā citreiz nevērtēt cilvēkus pēc tautības.

eju uz rimi. pretī nāk Latvietis. "meitenīt, tev nav 30 centi? nav, ja? a krūšturis tev ir?"
iznāku no rimi. pakaļ skrien Skandināvs. "lady, lady, you forgot your card!"
pēc minūtes nomaucos uz ielas, sasitu vīna pudeli. Krievu meitene palīdz piecelties un uzstāj, ka palīdzēs savākt maisiņu ar lauskām.

tas viss- minūšu septiņu laikā.