as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - December 16th, 2012

man piektdien kāds, kad teica, ka vairs nevaru rakstīt, teica, lai pamēģinu vienkārši. tā- kā ir. tas bija ļoti ļoti gudrs cilvēks. pamēģināju.
-
kaut kur šonakt raud skaista ziņu redaktore
un, kad rīt pasaules pastkastītes asaru pilnas
mierina tikai joku sadaļa
kaut visi par pasaules galu
viens ir ļoti labs
-
bedrīte pie kakla
bedrītes uz muguras
bedrītes vaigos
tādi jau ir tie
latvijas ceļi
kāds saka
tālāk es iešu kājām

-
pikoties ar zēniem no septiņi bē
pa kluso pīpēt kapos
noticēt, ka elsbergs ir mīlestība
aizbraukt un sapīpēt ar morisonu
atrast kādu, kas smaržo pēc siltuma
atmest
atrast kādu, kas smaržo pēc vasaras
atmest
un tad jau ir ziema un tu jautā
ko rakstīt uz pašas kapa
un vispār jau es gribēju
kaķēnu un mūžību
bet nu labi, štrunts ar visu
raksti, lai nāk un sapīpē.

sēžu, kafijojos, rakstu, iemīlos savos varoņos. laba diena.
tikai esmu pazaudējusi cepuri, un ausis pilnas sniega, bet jāatzīst, ka tas nudien nav pats ļaunākais, kas var notikt.

manā kafijvietā pie mana galda piesēžas kompaška, kas runā par kembelu, jungu un mītiem. pareizāk sakot, par to, ko viena meitene lasa tagad, un citi klausās un pieraksta savos aifounos, ko izlasīt. laiks iet barot kaķi, tā es to uztveru.
upd. nē, nevis izlasīt. kādas audiogrāmatas nokačāt. un par rituāliem un meditāciju, lai atbrīvotos no lielpilsētas stresa. kaķi noteikti ir foršāki par cilvēkiem.

adventes vainadziņš no konfektēm, alus korķīšiem un dzimšandiensvecītēm. un brīnumsvecīšu kociņš. mēs esam gluži vai pirmklasnieku pēcskolas aktivitāšu pulciņš.