| Nov. 28th, 2012 12:10 am ak jā.
Room 237 (ASV, 2012, dir. Ascher)- šķiet, doķene ilgst pāri divām stundām, kauč apēdu ātri un laiku nesajutu. fantastiska savā šķietamajā bezjēdzīgumā. traki, traki ziņkārīgi un pētnieciski noskaņoti fanātiķi velta savas dienas, ķidājot the shining. un, skat, skat, re kur kadrā krēsls, re nākamajā nav, tas izskaidro indiāņus, citplanētiešus un to, ka Kubriks slepeni filmējis feikus Apollo 13 (atvainojos ja cits numurs, manas kosmospētnieku zināšanas nav nekādas nevainojamās:)) materiālus. dīvains, lieliski samontēts vizuālais piedzīvojums, kamēr tu klausies visas tās sazvērestību teorijas un nevari izdomāt- smieties vai vienkārši mulsi klusēt. bet tā nav ņirgāšanās par tiem cilvēkiem, kas stāsta. nu labi, ja nu tai brīdī, kad čalis apgalvo, ka filmas sākumā mākoņos var saredzēt Kubrika seju, un tad filma nopauzē kadru, un tie mākoņi kā reiz ir tādi, ka tur pat nevar ierasto zilonīti vai ko tamlīdzīgu sazīmēt. ir interesanti, ka runa ir par tik vizuāli piesātinātu filmu kā the shining, bet runa varētu būt par dajebko. stāsts ir par savādu apsēstību, par vēlmi par katru cenu saskatīt to, ko mēs gribam saskatīt. Leave a comment |
