| Mar. 7th, 2012 10:42 am vispār ir šitā.
es esmu kļuvusi par sociopātu.
vai arī man pēkšņi uzradies riebums pret grupu "jaunieši" vismaz šaizemītē. nu kur tie lohi mūžīgi var runāt par vienu un to pašu vienu un to pašu vienu un to pašu. un šai nojautā apmaiņas studentus,bez godīga publiska konkursa uzreiz izslēdzu no kategorijas "cilvēki, ar kuriem es gribētu sarunāties".
ir draudziņskola un mana skola. draudziņskolas cilvēki vismaz vizuāli izskatās interesantāki, kamēr neieskatās un nepamana, ka viņi visi ir viens un tas pats cilvēks. atlaidis matus, trešās, vai drīzāk trīspadsmitās, dienas bārdiņu, uzvelcis džemperi, kuram nav nekādas, nu nekādas nozīmes, ja nu vienīgi nesadomā pēkšņi gleznot- šo džemperi noteikti var (vēl vairāk) sabojāt. man liekas, viņš pēkšņi nesadomā vis. viņi ir "mākslinieki": naudas tāpat dzīvē nebūs, ja būs- nodzersim un varbūt, varbūt pa ceļam nodarbosimies ar "mākslu".
manas skolas cilvēki ir rich kids, kuri nolēmuši pa vecāku naudu nodarboties ar "mākslu", jo viņi svēti tic, ka ir īpaši dziļi sirdī, tikai izskatās dziļi garlaicīgi. viņiem ir mašīnas un mocīši, tikai dzīvo viņi tālu tālu prom, jo senču savrupmājas tak nav pilsētā. nevar zināt, vai vispār dzer, varbūt tikai dziļi sirdī.
un, ja nu mēs te par filmām. vakar aizrijos, saprotot, no kurienes radies tas feisbuka visapnikušais mana mamma domā, ka... tā nevar būt īsta saruna, tā nevar būt īsta saruna, tas laikam bija vienīgais, ko nodomāju:
( daļše ) Leave a comment |
