Journal    Friends    Archive    User Info    memories
 

as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - December 15th, 2011

Dec. 15th, 2011 02:14 pm

it kā pīpēt vairs negribas. bet gribas to mazo baudpilno atelpu. kaut kādu ikbrīža kaifiņu. nevar saprast, ko lai izmēģina. ak, un bez kalorijām, ēšana ir daudz vainīgāks prieciņš par pīpēšanu, jo esmu svēti apņēmusies nomirt skaista.

2 comments - Leave a comment

Dec. 15th, 2011 03:54 pm

svētku sezona ir klāt. oficiāli par to liecina visaptverošas nepamatota nīgruma lēkmes. jāpārlasa tas stāsts par trollīšiem muminiem, kur viņi izlemj līdz pavasarim sapņot, bet nejauši uzraujas uz ziemassvētkiem.

nīgrums ir kaitinošs. visādi sarkasmi, cinismi un citi ismasmi. pret meiteņu vizuālo neprasmi neizskatīties smieklīgi, pret vīriešu verbālo neprasmi darīt to pašu, pret visa pastāvošā bezjēdzīgumu, pret laiku, bet galvenokārt pret sevi. irgoties par to, cik viegli nolikt. un cik neiespējami pacelt.

šajā laikā atbalsta punkti ir tik iluzori.

un visādi feiki smaidiņi, kas patiesībā ir tikai atņirgti zobi.

"rokenrola laiks ir tik ļoti pagājis," ir vienīgais, ko spēju iedomāt, autobusā lasot par kāda fantāzijām. un vēl pirms pāris nedēļām, kad mēs gribējām tradicionāli ieklausīties stairwayā to heaven, aplauzāmies.

ja kaut kas vispār spīdētu, tas, iespējams, būtu zelts.

""himna skumjajām maukām" ir tukša," raksta. i. sasmejos. liktenis tāds.

bet viena lieta paliek nemainīga.
... there's a feeling i get when i look to the west, and my spirit is crying for leaving.

bet nu portugāļu valodas skolotāja dienvidnieciski pārpriecīgi spiedz, ka šodien jādzied ziemassvētku dziesmiņas. un diesaviņu. tad dziedāsim arī.

let's pretend it's christmas and we... shit. pazudusi pati savos citātos.

2 comments - Leave a comment

Dec. 15th, 2011 05:21 pm

ak nu labi. grinčisma feils.

nepietiek ar mūždien starojošo skolotāju, vēl izrādās, ka klasē ir blonda septiņgadniece ar vienu priekšzobu un nenolipināmu smaidu kādam paņēmusies līdzi, tad vēl jāskatās fragmenti no love actually un jāizliekas neaizkustinātai, tad vēl sofia nolemj mums padziedāt fado klases priekšā. nedaudz kautrīgi, bet balss viņai tāda, ka silti uzreiz paliek.

nolādēšu love actually, skatīšos tumšā istabā, pinkšķēdama un nevienam nestāstīdama, piedzerot karstu šokolādi. vai vīnu.


ciniķe atradusies, tāja.

2 comments - Leave a comment

Back a Day - Forward a Day