as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - November 21st, 2011

man gribētos staigāt pa ielām ar mazu diktofonu. līdzīgi kā ar pleierīti, tikai pavisam otrādi. ierakstīt nesvarīgas domas, bet tai svarīgajā domāšanas brīdī. varbūt tad viņas arī pēc tam varētu saglabāt drusku sava viltotā svarīguma.

tūlīt būs ziema. pa vienu peļķi gandrīz izdevās paslidināties. kā tramīgs dzīvnieks eju mājup. vairs nemāku viena. ne tā ka bail, bet- piesardzība. rokas kabatā ķimerējas gar atslēgām. arī tāpēc, ka manas jaunās nesmēķējošās rokas nezina, ko ar sevi iesākt. bet galvenokārt, lai visiem briesmoņiem zem gultām un ietvēm izdurtu acis. ai, bet tāda jocīga es esmu. ne no kā nebaidos, bet no visa sargos. stopējot pāri eiropai, pirmo nakti gulēju, apkampusi asaru gāzes baloniņu. tiem, kam otrais liktos normāli, pirmais neliktos. un otrādi. bet es esmu viss. vai nekas. izrēķiniet.

tā vai tā. filma pilnīgi vai purina asaras laukā. sabesī drusku. nu negribu es tikt aizkustināta ar varu. tai brīdī, kad izfunktierēju, ka vienīgā matemātika šeit ir iespējama tāda pati kā tai filmā ar īstvudu, kuru sauca kaut kādas laikam mašīnas vārdā. vienīgais veids kā nomazgāt grēkus pirms galu atdošanas, ir piebeigt kādu slikto, lai uzdāvinātu dzīvi labajiem. tā notiek. pieklājīgi noraudu sešas asaras. sirds matemātika, ejiet ka bekot.

man gribas, lai filma mani paved, pārsteidz un izsmērē pa grīdu.

kaut kur lasīju. un, ak vai, cik aplam neoriģināli, sekos seksa alegorija ( naktsbezprātojumi tālāk )

pēdējā laikā man nāk neprātā daudz nigērijas un citu zvēriņu spami. bet šito nepārspēj nekas.
( pērļu pērle. tiešām. man liekas, šim džekam ir izcila humora izjūta. )