as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - April 18th, 2011

vienalga, cik reizes pārkruķīju jūtjūbi uz angļu valodu, viņa allaž pamanās lepni demonstrēt savas jauniegūtās latviešu valodas zināšanas no jauna. parasti man tas uzdzen klaustrofobiju, nevis uzjautrinājumu, bet, labi, šoreiz tas tomēr ir līksmi.

tātad. jūtjūbe iesaka.
sadaļa: "Praktiski norādījumi un stila ieteikumi"
video, kas tiek ieteikts zem šī daudzsološuma nāk no lietotāja FPSRussia un ir nodēvēts šādi:
"M249 SAW RAMPAGE"

biju tik apburta, ka pat uzspiedu. viens no pirmajiem teikumiem ar mīļu borata akcentu: "let's go and fuck ap some things"

tātad, protams, lai dzīvo lauras. es gan frendlistē ar pirkstu varu iebakstīt tikai vienu- prātīgi neprātīgo puķīgi zaļo lauru, kura mani ik pa brīdim savaldzina no jauna. priecīgi.

bet vispār. es te cenšos rakņāties pagātnē profesionālos nolūkos, bet paskat, cik iedvesmojošas pagātnes susuriņa pavasara dziesmas.
tik veca jau atkal es neesmu, lai negribētu šim šad tad izlikties noticam. divtūkstošastotajā martā es teicu šitā:

mēs sapņosim jūru krastos. dažbrīd neveiksmīgi imitēsim vudstoku un mati vējā plivināsies. mēs skumsim līdz galam, mēs priecāsimies tā, ka žokļi sāpēs no smiekliem. mēs nemeklēsim jēgu, bet izliksimies nejēgā, ka viņa ir. mēs odīsim pēc līksmām odām un vakardienas absurdiem. mēs mīlēsim tik ļoti, ka vairs nemācēsim nemīlēt. mēs brauksim mazās laivelītēs pa gauju, mēs dzirdēsim, kā zāle dīgst, mēs melosim lielus melus un ticēsim. mēs piesauksim dzejniekus, mēs pielūgsim elkus. mēs būsim mūžīgi jauni un stop zīmes būs kā radītas, lai ap viņām dejotu kā ap maija stabiem. mēs būsim tik dzīvi, mums būs ar ko riskēt. un ja mēs zaudēsim, mums būs bijis ko zaudēt.

tā kā cibas labākajās tradīcijās jāmēģina sevi attaisnot- nudien nedomāju, ka kāds mani varētu uztvert tik briesmīgi saasināti. bet tā viš i, nav ko līst svešos žurnālos (ja nu vienīgi tu neesi sagudrojis kādu lomu spēli, tad tā ir pilnīgi cita lieta).

par citām, kauč mazliet būtiskām lietām, kaut kas manā rakstīšanas sistēmā ir salūzis, un meklēju un neatrodu, kuru kloķīti paraut, lai visi zobratiņi saslēgtos. vienīgi žēl, ka tik uzkrītoši redzu nepareizības savos tekstos, ka gribas burzīt un sviest pa gaisu (datoru, saprotams). man pietrūkst mana naivuma, tās cilvēkmīlas, cilvēkattaisnošanas, cilvēkvērošanas, kas kādreiz bija lielais virzītājspēks. nekad nebūšu tāda smalka ironiska tante, un īsti negribās, jo "antropoloģija" a.k.a. ņirgāšanās, lai arī reizēm nebūt nav tik galēja, tā noteikti nav mana joma. ņirgāšanās ir neglīts vārds. tā vieglā pasmīnēšana. nu un ja to nekādi un nekad, tad jāredz ļoti kinētiski. līdz kaulam. bet kaut kur manas sirds rajonā ir iedzīvojies mazs, nosprādzis kāmītis. kādreiz viņš bija tāds silts un pūkains, tagad vienkārši bloķē asinsriti. re, paskat tikai, pat manas metaforas palikušas absolūti nekam nederīgas.

kāpēc vairot naidu, kaķīti, labāk iešu, ka (hohoho) rakstīš vienu maģistra darba anotāciju franciski. un neviens nekad neuzzinās, ka patiesībā tas bija kreo...kreolis...kreolu valodā(?).
(bet es vēl aizvien nesaprotu, ko es tik daudzu epitetu vērtu pateicu. droši vien formālās izglītības trūkums mani iegāž. nu, vajadzēja paklusēt, protams, protams. un jābeidz atvainoties. tas arī pie laba gala neved.)

un vēlreiz. kas man kaiš? vai es tiešām tikko izraisīju virtuālu kašķēšanos? diesatpestī, šim galdiņam lūdzu vajag dzīvi un dzīvošansprieku. tieši lasīju kaut kādā sieviešžurnālā vai kautkādžurnālā, ka ap manu vecumu dabiskie laimes hormoni atkāpjas. un man nav naudas narkotikām!!!

p.s. ja šo lasa mana vecmāmiņa: omīt, tas par tām narkotikām bija joks. par naudu gan ne.

ja valmieras piens uz vasarpusi vēl aizvien nelaidīs apgrozībā pikanto kefīru, es ņemšu un zvanīšu uz to numuru, kas ir uz piena pakām, un kur visticamāk zvana tikai tās pensionāres, kam meksikāņu seriāli vairs sirdi neaizskar un runāšu. daudz. katru dienu. izmisīgi.

jo tas kefīrs, tas nebija vienkārši kefīrs. tas bija vārdos neaprakstāms kefīrs, kas ar savu izzušanu salauza to manas sirds daļu, kas atbild par pieķeršanos pienskābajām baktērijām.