as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - October 20th, 2010

nogurums
slāpē un aptur
bet vispirms, vispirms
tev jāapsola
ka tu paliksi te mūžīgi
un es apsolīšu
ka mūžība beigsies
pirms tev paliks bail
tās nav asinis
tas ir sarkanvīns
noslīks bruģakmens
piesūksies drēbes
un mēs tversim pēc gaisa
tas ir sarkanvīns
tu atkal pārnāc
tev atkal ir cita seja
pirksti atpazīst
rīt es jau būšu parīzē
pirms bēgums aizskalos
saullēkta izgaismotas
likteņa nodevības
nogurums
nāc tuvāk par ādu
tuvāk par redzi
es būšu projām
pirms tu pagūsi
nožēlot
saskatīt
es tevi pazītu
pat ja tas nebūtu tu
pat ja tas nebūtu te
tieši tik daudz skumju
vajadzīgs
lai prieks sarautu gabalos
pēdējos dzīvos
hiroshima mon amour
je te laisse sans te connaître
je te laisse
parce que je te connais
je te laisse
parce que je me connais
je te laisse
parce que
je ne te laisserai jamais.

i have 29 days and nights to undelete myself.

or was it...28?

lai vai kā, viens no tiem vakariem, kad - kā reiz teica r. kungs- jāiet ārā ķert skumjas.
nekādas disonanses, haoss perfektā harmonijā.

es zinu, ka es nekur neiešu. jo pašlaik es negribu būt viena un vēl mazāk gribu būt neviena.

un nav jau tā, ka būtu laiks. tad atkal. ir. tik daudz laika ko zaudēt.

kad mazie prinči pārvērtās mikroviļņu krāsnīs? ai, mana dārgā, un tad, kad tu atkal gribi, lai viss ir tik pārspīlēts un izdomāts, tu attopies, ka viss sen vai nekad, ei nu sazini,

bet nekas nav pietiekami neparasts. pat lai radītu ilūzijas.