as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - March 14th, 2010

Mar. 14th, 2010 02:24 am

šo vakaru pavadīju aizraujoši bezjēdzīgās sarunās ar francūzi, ko sauca par nikolā vai tomasu, kurš gan iegaumē tādus sīkumus, sēžot talinnas bārā, kura ekvivalents noteikti ir arī rīgā, bet nenāk prātā- ārzemnieku vīriešizdzimumi, vietējās meitenes (īsos svārciņos un krekliņos, kuri apdrukāti tādām filozofiskām pērlēm kā "hot" "if you are rich, i am single" vai "let's have some fun"- visi patiešām redzēti šovakar), melnacaino pupu hīts par šonaktbūslabanakts ar lēdijas gagas pauzēm un fashion tv vakara erotiskā saruna.

mjā, vakars, kurā man vismaz sešreiz skumji jāsaka- vispār tas bija sarkasms, diez vai pieskaitāms kā izdevies (uz sc jūzeri servo hronisks sarkasma filtra trūkums kā nelabs faktors neattiecas, katram likumam savi izņēmumi), bet dažbrīd jau bija tīri piedodami, pie tam sen nebija bijusi tik piepildošā iespēja justies neciešami snobiskai.

sasmīdināja mani kas cits. vai varbūt tas pats. nicīgi demonstratīvā atšūšana, it sevišķi, ja uzrunātais ir plānmatains vietējais. tā nu viņas tur danco un groza dibenus, pirmajā mirklī liekot domāt, ka izgājušas medībās. taču nē, kaifu viņas gūst tieši no pasūtīšanas. acīmredzamais lepnums, ar kādu meitenes uzšņāc potenciālajiem pielūdzējiem -ko tu iedomājies, kādēļ lai tu mani interesētu- variants šķiet piemet viņām vērtību. un jo, es atvainojos, neizteiksmīgāks purniņš, jo skaļāks atraidīšanas pasākums. un diespas, varētu taču tā pieklājīgi un jauki, bet, nē, kaut kādā iedomātā pazemošanā tas sāls. dziesmu ar vārdiem -you can look, but you can touch- postošā ietekme?

un tad mēs runājam tūkstoškārt atgremoto stereotipsarunu ar nikolā/tomasu un viņš saka: jā, austrumeiropas meitenes...blondas, skaistas un... un...

es smaidu un klusēju. kaut kādas muļķīgas patriotisma paliekas man neļauj ielikt trūkstošo vārdu.