as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - December 15th, 2008

wēēēē.

wēēēē.

wēēēē.

sāku jaunu skaistu dzīvi. pati nepiedalīšos.

vakar grāmatā atradu vēstuli ziemassvētku vecītim, datētu ar 2002. gadu.

grāmata saucās 'erotiskā masāža'

a)kādēļ es esmu likusi sešpadsmitgadīgas w. vēstuli zvecim šajā grāmatā?
b)kādēļ es piecos no rīta neguļu, bet šķirstu šo grāmatu?

nē, atbildēs neesmu pārāk ieinteresēta.

šīsdienas skaistākais un nepraktiskākais vispār pirkums. dzeltena kleita.

reiz bija tas bērnu raidījums ar saules kripatiņu. nu re, ja saules kripatiņai būtu patikuši dekoltē.

kaut gan vispār manam augumam atrast piemērotu kleitu ir izmisums. glaimojošs izmisums. bet tā vai tā.

turpinot šos ārkārtīgā dziļuma uzplūdus, došos lasīt kosmopolitēnu.

(un prātošu, kur ellē es varu iet ar trim princesīgām kleitām. nez vai uz depo vai pasēdēšanām komunālās virtuvēs. bet romantiskas vakariņas, operas vai sniega kupenas balles kleitās diez vai ir opcija.)

un saraukti deguni te nemaz neiederas. sugas īpatnība ir histēriska vēlme būt iekārotai.
un, vot, nu nekad neticēšu nevienai, kas izliksies stāvam tam pāri.

japāņu. domājams.

kad tev jautā: vai neesam pazīstami?
saki- nē.

kad tevi ielūdz uz kārtējām viesībām,
iztēlojies kādreizējās viesības,
pirms atbildi.
tu klausies tipu, kas skaļi stāsta,
arī viņš reiz uzrakstījis dzejoli.
taukainas gaļas ripas uz papīra šķīvīšiem.
atsaki.

(..)

un ne tāpēc, ka viņi tev būtu nīstami.
tev tikai atmiņā jāpatur viss,
ko nedrīksti aizmirst.

koki. klostera zvanu tornis mijkrēslī.
stāsti viņiem, tu strādā pie jauna darba.
tas netiks pabeigts.

kad tevi kāds pazīst pārtikas veikalā,
pamāj viņam un kļūsti par dārzeni.
kad uz tavas mājas sliekšņa kāds parādās.
desmit gadus neredzēts.
nesāc tam izdziedāt visas savas dziesmas.
tu nepagūsi.
(..)

no citas tēmas. par briedumu. šodien divreiz pajautāts, kurā klasē mācos.

acis kā dvēseles spogulis? apmaldījies pusaudzis un viņa haotiskie pieraksti sejā.

i want you to have something. i want you to have the world. hand me that tape! no trains, no planes, no fucking doors. how? i'd take off all my clothes and get into a bathtub of ice-cold vodka. the deadly male protein killed the dinosaurs, not the ice age. we can make love, but don't touch my face or my hair. you're talking art, you're talking gravity. it's people that are stupid. fish know everything, and don't need to think. i miss you too, honey. over. after the storm, i couldn't say life was beautiful, but all i kept hoping for was the eskimo boy in my dream to run out of one of these doors and hug me. ...*-one eye begins to move to the other side.  -then it's better to have both eyes on the same side? - no. dfferent. -what do you lose? -your other side. you lose something, but you also gain something.

 *dialogs. tulkojumā. pēdējais.

tie sestdienas raksti, just married. nerunājot par konceptu.

(ja kāds lasa, tātad iet. es lasu, lai pasmietots, tātad lasu, tātad iet, kas lasa, es lasu... blablabla.)

bet. cik viņiem skreju pāri ar acīm, katrs pārītis vai katrs otrais ir iepazinušies oho, draugos vai vēl kaut kādās baisās nerealitātēs.

pabijuši kopā ilgākais gadu un apprecējušies.

pieņemot, ka viņi, laimīgie ekscibionistbalodīši, dzīvos kopā mūžīgi mūžos.

viņiem būs bērniem jāstāsta, ka viņi iepazinās netā.

no pirmā acu uzmetiena profilam.

rakstu varoņiem arī raksturīga apbrīnojami klišejiska piederība vidusšķirai un apbrīnojami holivudiska romantikas izpratne.

rezumējot, nekā no šī visa nekādi nevaru sasiet ar ļubestību. nu to, no iekšām. šie varonīši kas 'smej' un 'nopūšas', tāda nekaitīga parodija par skaisto.

pē. mans ideālisms nekritīs. kritīšu es un zemu. bet tikai tāpēc, lai nekad nekas nebūtu remdens.

man atkal ir septiņpadsmit. varbūt jāizdomā stāsts. kura klase, kura skola, kurš aktieris pie sienas un kuri pulciņi vakaros. kā rl decembra francūzim.

par ko es cepos?

es necepos. es smīnu.

bet dialogs. kārtējais. veikalā.

-hmm...un šitie džemperīši?
-nē, nu viņi tādi pārāk sievišķīgi..ēē...sievietēm. tādām.
-es atvainojos, kā jums liekas, cik man gadu?
-ai, ak tev pāri astoņpadsmit jau? piedod, neiedomājos.

nekad mana purna apzīmēšanu par babyface vēl nekad neesmu bijusi spiesta uztvert tik burtiski. gaidu, ka pāries ar tādu pašu burvju mājienu kā uznāca. pat apzinoties, ka tik neprātīga starpība teorētiski starp mani un nepilngadību nav, plus, ja varētu patīt tos piecus gadus atpakaļ, absolūts vainats, kā wannabe pieaugušais esmu hopeless tā vai tā.